Terapeitiskās grupu nodarbības un grafiks

Grupu terapija

PACIENTU IEVĒRĪBAI

Klīnikas jaunā Facebook lapa:    https://www.facebook.com/clinicDzintari/ – pieseko un esi pirmais, kas uzzina jaunumus!

Instagram: https://www.instagram.com/klinikadzintari/

Pieteikties uz dienas stacionāru vai speciālistu vizītēm var izmantojot elektronisko pieteikšanās formu www.dzintari.lv, vai zvanot pa tālruni +371 67147833

“Klīnikas Dzintari” klientiem ir iespēja noformēt bezmaksas caurlaidi katru dienu ārstēšanās periodā:  https://www.jurmala.lv/lv/media/14317/download?attachment un pēc tam jāpienāk pie klīnikas administratoriem, lai tiktu apstiprināta caurlaide. Noformēšanas kārtība linkā: jurmala_caurlaide_arstnieciba_2024

Terapeitiskās grupu nodarbības

Nereti pastarpinātā terapeitiskā veidā var maigāk tuvoties sev un meklēt risinājumus ar netipiskiem paņēmieniem. Kompleksā terapeitiskās atveseļošanās kursa ietvaros “Klīnikā Dzintari” ikvienam ir iespēja apmeklēt šādas nodarbības:

Grupa “Sarunu terapija” 

Tā ir droša telpa, kur sarunā dalīties ar būtisko un tikt sadzirdētam, klausīties un tikt saklausītam, saprast citu un tikt saprastam. Aktīva klausīšanās, empātija, pašrefleksija palīdz saprast sevi un citus. Dalīta bēda ir pusbēda. Dziļa saruna dziedē.

SMIEKLU TERAPIJA


Smiekli ir cilvēka ķermeņa reakcija, kas ir refleksīva un veidojas mijiedrabībā ar apkārt notiekošo. Smiekli sevī ietver dažnedažādas emocijas – gan prieku, sajūsmu, laimi, gan arī kaunu, apjukumu vai nicinājumu. Smieklos izdalās laimes hormoni. Smiekli var būt arī aizsargreakcija, lai pasaudzētu sevi no ļoti dramatiskiem un nepanesamiem notikumiem. Pētījumi liecina, ka smiekli spēj atbrīvot stresu, samazināt trauksmi, depresiju un nogurumu.
Bieži dzirdēts no cilvēkiem, ka viņu dzīvē ir maz smieklu un viņi ir aizmirsuši kā vispār smieties, taču tāpat kā fizisko spēku un izturību, arī smiešanos ir iespējams trenēt. Daudzveidīgi vingrinājumi palīdz no mehāniskas smiešanās nonākt pie psihoemocionālas smiešanās, izjūtot harmoniju, prieku un atbrīvošanos.
Smieklu terapijas grupā tiks veicināta emocionāla labizjūta smejoties. Tiks attīstīts smiešanās reflekss, notiks darbs ar diafragmālo elpošanu, veicināta sociālā mijiedarbība, atbrīvojot apspiestās emocijas caur dažādiem smieklu veidiem, tiks izspēlētas dažādas sadzīviskas situācijas, pielietojot humoru, ironiju, arī sarkasmu un veicinot skatu punktu daudzveidību uz problēmsituācijām.

GEŠTALTTERAPIJAS GRUPA

Mēs katrs reizēm mīņājamies uz vietas, bet reizēm darām daudz lieka, piemēram, strādājam galvu nepacēluši, vai satraucamies par to, ko nespējam mainīt. Tomēr izrādās, ka darbs bez atpūtas rada izsīkumu, šaubas, atņem dzīvesprieku un ticību cilvēkiem, raizēšanās mazina spēju koncentrēties. Dzīvē prieka brīži mijas ar bēdu un skumju laiku, kad pasaule liekas īpaši netaisnīga un liktenis nežēlīgs. Tas ir brīdis, kad visvairāk ir nepieciešams papildus uzmundrinājums – īpašs iekšējs spēks, pozitīvas emocijas un atbalsts, lai šo laiku padarītu gaišāku. Tu pats veido savu dzīvi, iepazīstot šaubas, skumjas, aizvainojumu, sāpes, arī dusmas un prieku.

Geštaltterapijas grupā ikviens var atklāti pateikt, kā viņš jūtas un kāpēc viņš vēlējies to teikt, ko viņš ir pateicis. Grupā ir iespēja labāk iepazīt sevi, savas jūtas, apzināties to, kas dzīvē neapmierina, un sākt labāk izpaust citus. Grupa ir kā mācību vieta, kurā var izmēģināt kaut ko jaunu un nebijušu, pavērot, kā tas darbojas, un pēc tam īstenot to arī savā dzīvē.

Grupas ietvaros tiek ievērots konfidencialitātes un brīvprātības princips, proti, katra grupas dalībnieka iesaistīšanās notiek pēc principa – es vēlos šobrīd ar to pastrādāt. Ārpus grupas dalībnieks var stāstīt par to, ko pats teicis vai sajutis, bet citu dalībnieku vārdus un nodarbībā teikto informāciju izpaust nedrīkst. Tieši šī iespēja, neslēpjoties runāt par savām problēmām un saņemt atbalstu, sniedz lielu atvieglojumu dalībniekiem un veicina pozitīvas pārmaiņas viņu dzīvē. Katram grupas dalībniekam ir iespējas pavērot attiecības no malas, ieraudzīt to, kā pats veido attiecības ar cilvēkiem, dzirdēt citus.

Geštaltterapijas grupa dod iespēju: atbrīvoties no negatīvām emocijām un pārdzīvojumiem, rūpēties par sevi un rast prieku sevī, saņemt atbalstu un iedrošinājumu pozitīvām pārmaiņām sevī, veidot attiecības ar cilvēkiem, lai tās nestu gandarījumu sev un citiem, pieņemt sevi tādu, kāds es esmu patiesībā.

Grupas terapija ar kognitīvi biheiviorālās terapijas elementiem

Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) pamatā ir ideja, ka cilvēka domas, emocijas, ķermeņa sajūtas un uzvedība atrodas pastāvīgā likumsakarīgā mijiedarbības procesā. Līdz ar to, šo aspektu rūpīgai analīzei, izpētei un sistemātiskai maiņai ir centrālā loma dažādu ikdienas problēmu un garīgās vselības traucējumu mazināšanā un novēršanā.

Jau kopš bērnības cilvēkam pakāpeniski veidojas pamata pārliecības – visai stabilas domas par to, “kas es esmu”, “kas esi tu” un “kas ir pasaule”. Šīs pamata pārliecības veido platformu tā sauktajām “automātiskām domām”, kas bieži pēc satura ir negatīvas un tālāk ietekmē to, kā mēs jūtamies, kā jūtas mūsu ķermenis un kāda ir mūsu izvēlētā darbība ar no tās izrietošām gan pozitīvām, gan negatīvām sekām. Būtisks aspekts – kā mēs uztveram, interpretējam situācijas un savas dzīves notikumus. Bieži šīs informācijas apstrāde ir kļūdaina, ko mēdz dēvēt par “domāšanas kļūdām”, un tieši tās var radīt un uzturēt grūtības mūsu garīgajā veselībā. Atšķirībā no citiem teorijas veidiem, KBT tiek izmantoti gan uzvedības eksperimenti, gan ekspozīcijas, kā arī tiek uzdoti mājas darbi. Mūsdienās KBT ir integrējusi apzinātības, pieņemšanas, līdzcietības shēmu u.c. terapijas virzienus.

Ko mēs grupā darīsim?

– aplūkosim metodes, kuras pierādījušas savu efektivitāti garastāvokļu problēmu (depresija, trauksme, kauna un vainas sajūta u.c.) risināšanā;

– apgūsim KBT ieteiktus paņēmienus, kas var palīdzēt risināt savstarpējo attiecību grūtības, labāk tikt galā ar stresu, paaugstināt savu pašvērtējumu;

– mācīsimies atpazīt savas “automātiskās domas” un pamata pārliecības, kas ietekmē mūsu garastāvokli, uzvedību, fiziskās sajūtas;

– mācīsimies satvert šos enerģijas un dzīves prieka “zagļus” ne tikai tajos gadījumos, kad dzīvē notiek kaut kas nozīmīgs, bet arī ikdienas nenozīmīgajās situācijās, jo tieši tās nereti ir cēlonis tam, ka jūtam diskomfortu, uzvedamies disfunkcionāli vai izjūtam grūtības savstarpējās attiecībās ar citiem cilvēkiem;

– šis darbs ar sevi palīdzēs “uztrenēt” daudz objektīvāku pasaules uztveri, kura, savukārt, palīdzēs nākotnē gūt vairāk pieredzes no dzīves.

Drāmas terapija

Drāmas terapija ir viens no mākslas terapijas veidiem, kurā caur radošu darbību (“drama” – no sengrieķu val “darbība”) terapeitiskā vidē pacientam ir iespēja apzināties savu grūtību cēloņus, atklāt jaunas un līdz šim neapzinātas lomas (skatupunktus) un atrast jaunas pieejas problēmrisināšanā. Drāmas terapijā būtiska nozīme ir pacienta emocionālās pasaules izziņai, kas ietver gan emociju apzināšanos, gan izlādi. Šī terapija balstās projekcijas, iemiesošanas un spēles principos. Izmantojot tādas metodes kā lomu spēli, metaforiskos rekvizītus, sapņu un pasaku analīzi, vadītās iztēles un apzinātības treniņus tiek sasniegta psihiskā un fiziskā integritāte un personības izaugsme.

Drāmas terapija var tikt realizēta gan individuāli, gan grupā.

Drāmas terapijas grupas process tiek realizēts caur radošu darbību un mijiedarbību starp grupas dalībniekiem. Grupas mērķi saistāmi ar komunikācijas un sociālo prasmju treniņu, dažāda veida (gan formālu, gan neformālu) attiecību veidošanas pieredzi un dzīvesprieka veicināšanu. Drāmas terapijas grupas procesa būtiska sastāvdaļa ir lomu spēle, kurā pacients var dažādas sociālas situācijas (piemēram, darba intervija, ģimenes saiets, pirmais randiņš u.c.)  izmēģināt gan aktīvi izspēlējot, gan vērojot un analizējot no malas. Drāmas terapijas grupā tiek veicināta pieņemoša, atbalstoša un nevērtējoša vide, kurā katra grupas dalībnieka mākslinieciskā izpausme ir unikāla un neatkārtojama, neatkarīgi no viņa spējām.

Vizuālā mākslas terapija grupā

 Lūdzam ierasties ērtā un radošajam darbam piemērotā apģērbā

Vizuālā mākslas terapija ir viens no četriem mākslu terapijas veidiem, kurā izmanto mākslu un radošo procesu terapeitiskā kontekstā. Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības attēlot – uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu. Nozīme tiek piešķirta gan radītajam darbam, gan darba radīšanas procesam, gan pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa. Mākslas terapijā tiek izmantotas sarunas, kas var palīdzēt pastātīt par piedzīvoto darba procesā. Šīs sarunas mērķis ir veidot saikni ar prātu, cilvēka rīcību un jūtām.

Mākslas terapijas grupā notiek darbība ar dažādiem mākslas materiāliem. Tiek veltīts laiks darba radīšanai, darba aplūkošanai un sarunām par piedzīvoto šiet un tagad. Iepriekšēja pieredze darbā ar mākslas materiāliem nav nepieciešama, jo šī grupa katram ļauj piedzīvot un atklāt mākslu no jauna. Grupas laikā katrs tiek aicināts piedalīties radoša procesā, kurā tiek radīts mākslas darbs, kurš katram ir individuāls, savādāks un nozīmīgs savā īpašā veidā. Svarīga mākslas terapijas daļa ir saruna par piedzīvoto radošo procesu un mākslas darbu, kas ļauj apzināties un nosaukt vārdā grupā piedzīvoto un dalīties savās izjūtās ar citiem. Ikvienam būs iepēja dalīties informācijā par sevi tik, cik viņš to vēlas. Mākslas terapijas grupu vada mākaslas terpeits, kas palīdz un sneidz atbalstu grupas laikā.

Lasi vairāk par mākslas terapijas procesu: http://www.arttherapy.lv/lv/makslas-terapija/makslas-terapija-pieaugusajiem

Ķermeņa relaksācija grupā

Ķermeņa apzinātības prakse – unikāla metode, kas sevī apvieno vairākas, uz ķermeni orientētas, pieejas:

– Apzinātības un meditācijas tehnikas

– Feldenkraisa metodes principi – ķermeņa apzināšanās caur kustību lēnīgumu

– Progresīvās relaksācijas metode, kas balstās pieejā par muskulatūras un psiholoģiskās spriedzes atpazīšanu savā ķermenī un tās atslābināšanu.

Viena no mūsdienu cilvēka galvenajām problēmām ir gadu laikā hroniski uzkrātais stress, kuru tā ņemt un noņemt, ar vieglu rokas kustību, īsti nesanāk. Tas tāpēc, ka to pastāvīgi uzturot, vairāku gadu laikā attīstījies neapzināts mehānisms, kurš uztur šo hroniskā stresa, spriedzes stāvokli organismā. Šis process atņem lielu daļu cilvēka dzīves enerģijas, iztukšojo iekšējos resursus, rada hroniskā noguruma sindromu, izdegšanu, depresiju un veselu gūzmu psihosomatisku saslimšanu.

Atslābināšanās ir prasme, kuru ir nepieciešams trenēt. Šīs prakses izstrādātā tehnoloģija palīdz attīstīt prasmi savlaicīgi atpazīt pieaugošo spriedzi, stresu un to atslābināt, atbrīvot. Šī metode ir piemērota plašam cilvēku lokam, neprasa iepriekšēju sagatavotību un īpašas meditācijas spējas. Šeit nav nekādas ideoloģijas. Šeit strādā mūsu dabīgās cilvēcības likumi. Apgūstot šo pieeju, Jūs varat to turpināt praktizēt patstāvīgi, un tas pat tiek rekomendēts.

Daudzi cilvēki, kuri apmeklējuši un apmeklē šīs nodarbības, ir nonākuši pie interesantām atklāsmēm par to, kā viņi dzīvo, reaģē, uztver dzīvi. Daudzi ir piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas dažādās svarīgās savas dzīves jomās. Tas ir nesis vairāk miera, viegluma un apmierinātības dzīvē. Daudziem uzlabojies miegs, ātrāk atguvuši spēkus, atjaunojušies, mazinājusies trauksme un spriedze, parādījusies pārliecinātība par savām spējām, parādījusies vairāk enerģijas, uzlabojušās attiecības ar apkārtējiem, mazinājušās sāpes un panikas lēkmes veģetatīvās distonijas gadījumā, izbeidzies hroniskais nogurums un mazinājies kopējais stresa līmenis.

Ikvienas jaunas prasmes formēšanās likums ir jaunu neironu ceļu un savienojumu veidošanās, bet tas ir iespējams tikai tad, ja prasme tiek regulāri praktizēta. Ir pierādīts, ka vieglāk un produktīvāk jaunas prasmes no sākuma ir apgūt profesionāļa vadībā.

P.S.
Nodarbības noslēgumā grupas vadītāja ar katru no dalībniekiem pārrunā nodarbības laikā piedzīvoto pieredzi. Nepieciešamības gadījumā sniedz savu komentāru un dod rekomendācijas.

Tematiskās, izglītojošās grupu nodarbības mākslas terapeita un klīniskā psihologa vadībā

Tematiskās grupu nodarbības tiek realizētas kā speciālista un vairāku grupas dalībnieku saruna par dažādiem praktiskiem vai problemātiskiem psiholoģiskiem jautājumiem.

Šajā grupā Jūs saņemsiet sapratni, atbalstu un sev interesējošo informāciju. Dažkārt apziņa “es neesmu vientuļš savā problēmā” ir labs sākums risinājumam. Nodarbību laikā dalībnieki tiek aicināti dalīties ar savām domām, jūtām, pieredzi, taču dalībnieki var izmantot arī savas tiesības noklusēt. Grupā izteiktā personīgā informācija paliek grupas robežās.

Tematiskā grupa “Psiholoģiskās robežas”

Dzīvojot sabiedrībā psiholoģisko robežu loma ir ļoti svarīga. Psiholoģiskās robežas veidojas bērnībā, komunikācijā ar tuvākajiem cilvēkiem. Bērnības peredze ietekmē mūsu pašapziņu, pārliecību par sevi, veido atkarīgu personību, vai gluži pretēji – neatkarīgu, patstāvīgu personību.

Šajā lekcijā runāsim par to, kādi ir psiholoģisko robežu veidi, kā tos atpazīt un kā iemacīties pasargāt savas robežas no “robežu pārkāpējiem”, runāsim par to, kādas emocijas signalizē ka robežas ir parkāptas. Ja mūsu psiholoģiskās robežas ir nosargātas, mums ir vairāk enerģijas ikdienā, stabils pašvērtējums, uzlabojas fiziskā veselība. Mūsu robežas mūs sargā.

Tematiskā grupa “Stresa menedžments”

Stress ir cilvēka organisma un psihes reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu vai problēmsituāciju. Stresa simptomi ir straujāka sirdsdarbība, paaugstināts asisnsspiediens, paātrināta elpošana, saspringti muskuļi. Ja stress ir īslaicīgs, to var viegli pārvarēt, taču, ja tas ieilgst, tā iedarbība cilvēkam var būt postoša.

Stresa menedžments nozīmē: stresa vadību, kas ietver sevī cilvēku profilaktiskās darbības, lai stress neradītu viņos negatīvas sekas. Ir svarīgi no stresa ikdienas dzīvē paņemt labāko, proti, izjust stresu kā patīkamu asumu, kas veicina pārliecību par savām personīgajām uzvarām. Svarīgi ir saprast, ka visas dzīves jomas ir savstarpēji saistītas, nevar uzlabot tikai vienu atsevišķu, tāpēc svarīgi ir iemācīties sevi audzināt un censties izvairīties no negācijām savā dzīvē, rūpēties apzināti par savu labsajūtu, lai ikdiena sagādātu pozitīvas emocijas.

Nodarbības laikā Jūs mācīsieties izprast sevi, risināt konfliktus un apgūsiet elpošanas vingrinājumus.

Tematiskā grupa “Par depresiju”

Depresijas ārstēšanas process lielā merā ir saistīts ar paša cilvēka atbildīgu iesaistīšanos. Mūsu zināšanas par depresiju, tās gaitu, cēloņiem, palīdz sekmēt izveseļošanos. Lekcijā gūsiet zināšanas par depresijas dinamiku, kā arī par emociju, uzvedības un uztveres īpatnībām depresīvā stāvoklī. Tiks sniegti ieteikumi patstāvīgam darbam, kuri palīdz sekmīgai ārstēšanai, kā arī palīdz stiptināt fizisko un psihisko veselību ilgtermiņā.

Tematiskā grupa “Laimes hormons”

Cilvēka organisms dzīvo pēc dabas likumiem, kuri ir izveidojušies evolūcijas gaitā. Arī mūsu smadzeņu bioķīmiju nosaka iedzimtība un arī vide. Jūs uzzināsiet, kā rodas noteikti emocionāli stāvokļi un kā tos labāk izprast. Cilvēki tiecas pēc prieka un labsajūtas, taču dzīves gaitā ir jāpiedzīvo viss emociju spektrs, arī trauksme, bailes, nemiers, dusmas. Kā šīs emocijas labak izprast, ko tās nozīmē, kāda ir to nozīme evolūcijas procesā? Garastāvokļa regulācijā piedalās hormoni, Jūs uzzināsiet, kādas darbības veicina tādu  hormonu izstradi, kuri ļauj  mums just prieku, pārliecību par sevi, spēku dzīvot tālāk, mieru. Šīs zināšanas Jums palīdzēs savādak paskatīties uz emociju nozīmi mūsu dzīve un ļaus dzīvi veidot tā, lai pēc iespējas biežak izjustu prieku, laimi, cerību.

Tematiskā grupa “Dzīves vērtības un to apzināšanās”

Kas ir mūsu vērtības? Tie nav mērķi, kas sasniedzami, un pēc tam vairs nav pievilcīgi. Vērtības ir mūsu izvēlētie virzieni (ceļa zvaigznes). Tās nekad nav sasniedzamas. Ja mēs pazaudējam virzienus, tad atkal no jauna var orientēties pēc savas vērtības (būt labam vecākam, mācīties un attīstīties utt.). Svarīgi pavērot sevi un saprast, vai ejam savu vērtību virzienā, vai attālināmies no tām, kā rezultāta izjūtam neapmierinātību ar sevi, kuras iemeslus dažreiz grūti izprast. Cik lielu uzmanību pievēršam kontaktam ar šo mirkli un esam atvērti emocionālajiem pārdzīvojumiem?

Tematiskā grupa “Emocionālā inteliģence”

            Emocijas ir klāt esošas katrā mūsu dzīves mirklī. Jebkura emocija, kaut vai vismazākā tās izpausme, izraisa fizioloģiskas pārmaiņas mūsu organismā, ietekmējot ķermeņa iekšējo līdzsvaru. Tā kā esam gan ar prātu, gan emocijām apveltītas būtnes, tad tas dod mums iespēju arī mēģināt regulēt emocijas, kuras palaikam dominē pār prātu. Nekad nav par vēlu apgūt jaunas prasmes, tāpēc savu emocionālās inteliģenci varam sākt izkopt un/vai pilnveidot jau no šodienas. Tas uzlabos mūsu spēju sadarboties un sasniegt savus mērķus. Kopā noskaidrosim, ko varam darīt, lai labāk atpazītu emocijas sevī, citu emocijas un spētu tā regulēt gan sevī, gan saskarsmē ar citiem.

Tematiskā grupa “Krāsu psiholoģiskā nozīme”

            Krāsas lielākā vai mazākā mērā ietekmē mūsu uzvedību un nosaka izvēles. Dažādos dzīves periodos mainās arī krāsu izvēles prioritātes. To nosaka vairums faktoru: kultūra, audzināšana, vecums, personības iezīmes un vēl daudzi citi, par kuriem esat aicināti diskutēt. Būs iespēja uzzināt par empīriskiem pierādījumiem krāsu izvēlē, kā arī labāk izprast, kas nosaka mūsu konkrētās krāsas izvēli, kā tas ir saistīts ar mūsu personības īpatnībām un pašsajūtu uz konkrēto brīdi. Par kādiem psiholoģiskajiem stāvokļiem mums signalizē mūsu krāsas izvēle? Vai apzināti varam izvēlēties krāsu, kas padara mūs enerģiskākus? Vai krāsas izvēle pačukst mums priekšā, ka laiks atpūtai?

Tematiskā grupa “Psiholoģiskās aizsardzības mehānismi”

            Psiholoģiskās aizsardzības mehānismi lieti noder mūsu psihes aizsardzībai un palīdz regulēt emocijas (gan iekšējos, gan ārējos konfliktus). To uzdevums ir mazināt trauksmi. Šo mehānismu izmantošana ne vienmēr ir pilnībā apzināta un kombinējas, atkarībā no situācijām. Dzīves gaitā esam tos iemācījušies, apguvuši, kā līdzekļus, kas palīdz mums labāk adaptēties vidē, kurā atrodamies. Kad kāds no mehānismiem vairs nedarbojas, tad, lai spētu tālāk funkcionēt, pienāk tā nomaiņas laiks uz kādu citu. Labi, ja šī izvēle ir apzināta. Tāpēc aprunāsimies par dažādiem psiholoģiskās aizsardzības mehānismu veidiem un to, kā tie izpaužas mūsu rīcībā. Svarīgākais ir zināt, ko izmantojam un ar kādu mērķi, jo tikai tad varam kaut ko mainīt!

Tematiskā grupa “Manipulācijas un to veidi”

            Kāds ar dažādiem slēptiem, psiholoģiska rakstura paņēmieniem mēģina iedarboties uz mūsu prātu un emocionālo stāvokli? Jā, tā visdrīzāk būs manipulēšana, jo otrs cilvēks kļūst manipulatoram par līdzekli, lai kaut ko sasniegtu, apmierinātu savas vajadzības. Ir dažādi iemesli, kāpēc mēs dažkārt iekrītam šādu cilvēku “tīklos”. Varbūt ir grūti pateikt “nē”. Varbūt negribam pazaudēt kādus kontaktus. Iemesli noteikti katram ir savi. Tāpēc palīdzoši būtu uzzināt par dažādiem manipulāciju veidiem un to, kā tie izpaužas, ar kādu mērķi tiek realizēti. Ja ir zināšanas, tad jau mēs paši izlemsim, vai atļaut ar sevi manipulēt, vai pielikt punktu šādām “aktiermākslas” stundām.

Tematiskā grupa “Krīzes”

            Krīzes jēdziens skan skarbi, bet, lai cik tas neizklausītos ticami – tas ir gan risks, gan jaunas iespējas, ko mums dod krīze. Tiek apšaubīts kaut kas pastāvošs, ierasts un ir jāmeklē jaunas attīstības iespējas. Krīzes norisei ir dažādi līmeņi un dažādi tās izraisītāji. Svarīgi arī pamanīt krīzes pazīmes, lai izprastu gan savu, gan otra rīcību. Dažreiz attīstības iespējas var ieraudzīt tikai no lielāka attāluma (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē), jo krīzes situācijās sašaurinās uztvere, kas traucē ieraudzīt jaunas perspektīvas un ierobežo piekļuvi mūsu resursiem un radošumam. Būs iespēja uzzināt par jau minēto, kā arī par dažādiem krīžu veidiem, izvairīšanās no krīzes stratēģijām, komunikācijas modeļa īpatnībām un darbībām, ko piekopt, lai veiksmīgāk krīzi pārvarētu. 

Tematiskā grupa “Saskarsmes barjeras”

            Visapkārt ir cilvēki un mums no dabas ir dāvāta iedzimta, instinktīva tieksme un spēja uz saskarsmi. Tā ir vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem, kas mudina uz kontaktiem, jo izolācija ir psihi traumējoša. Saskarsmē apmierinām dažādas vajadzības, kuras palīdzoši būtu apzināties, uzdodot sev jautājumus: “kas ir tas, kāpēs es iesaistos saskarsmē? ko es no tās vēlos iegūt? ko es tajā priekš sevis meklēju?” Šajā sakarībā ir svarīgi izprast arī mūsu sociālās uztveres mehānismus, lai pieļautu mazāk kļūdu novērtējot situāciju. Varbūt ir vēlme veidot kontaktus, bet traucē dažādas barjeras. Kādi ir veidi, kā pārvarēt saskarsmes barjeras? Tāpat tiks diskutēts par to, kādas lomas un dzīves pozīcijas izmantojam, un kā tas ietekmē saskarsmes kvalitāti. Uz tikšanos!

Tematiskā grupa “Konflikti un to risināšanas stratēģijas”

            Konflikts ir dažādu interešu sadursme, kad iesaistīto personu mērķi, uzskati, principi un vēl daudz kas cits, ir atšķirīgi. Kādam ir jāuzvar, bet kādam jāzaudē. Ja ir šāda attieksme pret situāciju, tad arī pieļaujams, ka tiks veiktas neefektīvas un neproduktīvas darbības, lai to risinātu. Noskaidrosim kopīgi, kādas ir ilūzijas šādu darbību pamatā, aplūkosim konfliktu veidus un līmeņus. Mēģināsim pamanīt konfliktu cēloņus un to, kas signalizē par konflikta tuvošanos. Aplūkosim, kādas izturēšanās stratēģijas tiek izmantotas konfliktu situācijās (ar to pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, kādas personības dod priekšroku konkrētām stratēģijām). Ieskicēsim aspektus, kas varētu sekmēt konflikta atrisinājumu. Tiekamies diskusijā par konfliktiem, bez kuriem nav iedomājama mūsu dzīve, jo visi atrodamies nepārtrauktā mijiedarbībā.

Apziņas aktivizācijas treniņš

Stress ir mūsdienu dzīves neizbēgama sastāvdaļa, un ikviens no mums meklē veidus, kā cīnīties ar stresa izraisītajām negatīvajām sekām (paaugstinātu asinsspiedienu, paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu, muskuļu spriedzi, paaugstinātu trauksmes līmeni). Mēs varam nodarboties ar sportu, doties pie dabas, varam izrunāties ar draugiem vai klausīties mūziku. Katram no mums jau ir savi paņēmieni, kā tikt galā ar trauksmi, nemieru vai pat nomāktību un depresīvām domām. Starp efektīvākajiem, mūsdienu zinātnes atzītākajiem pašpalīdzības veidiem jāatzīst Apzinātības prakse un dažādas uzmanības un apziņas aktivizēšanas tehnikas. Tas nozīmē, ka nodarbībās tiek izmantotas gan dažādas apzinātības meditācijas, vizualizācijas, gan pašsuģestijas, autogēnā treniņa un relaksācijas tehnikas.

Apzinātības meditācijas trenē spēju būt “šeit un tagad”, tas ir treniņš, kura rezultātā ir iespējams iegūt daudz noturīgāku spēju dzīvot realitātē, samierināties ar pagātni, gūstot no tās vērtīgo pieredzi, un ar pozitīvismu un paļāvību lūkoties nākotnē. Šīs meditācijas attīsta dziļāku un apzinātāku spēju rūpēties par sevi un līdz ar to daudz veselīgāk pārvarēt grūtības. Tie ir ne tikai mērķtiecīgi vingrinājumi stresa mazināšanai, tā ir arī atklāta saruna pašam ar sevi, izmantojot tēlus un simbolus.

Jūs apgūsiet relaksācijas tehnikas, mācīsieties pieņemt un atslābināt savu ķermeni, pieņemt, atslābināt un aktivizēt savu apziņu, izmantot vizualizācijas tehnikas.

Runājot par šo vingrinājumu efektu un ietekmi uz cilvēka pašsajūtu, var izdalīt divas sfēras: fizioloģisko un psiholoģisko. Pie fizioloģiskiem efektiem var pieskaitīt tādas ķermeņa reakcijas kā sirdsdarbības un elpošanas ritma palēnināšanos, muskuļu atslābinājumu un asinsspiediena pazemināšanos. Savukārt, pie psiholoģiskiem efektiem var minēt trauksmes līmeņa un noguruma izraisīto seku pazemināšanos, noturības veicināšanu stresa situācijās, kā arī vispārējās emocionālās labsajūtas uzlabošanos.

Nodarbību laikā iegūtās prasmes un pieredze tiek izmantotas atgriežoties ikdienas dzīvē, kas ļauj jūtami uzlabot spēju mazināt stresa izraisītās sekas, efektīvāk cīnīties ar trauksmes stāvokļiem, bezmiega problēmām, kā arī vienkārši attīstīt ikviena iekšējos resursus.

Kustību un deju terapija

Kustību un deju terapijas ideja balstās pārliecībā, ka indivīda ķermenis un psihe ir savstarpēji mijiedarbīgas sistēmas. Tas nozīmē, ka caur kustībām cilvēkam ir iespēja paust savas domas, emocijas un pārdzīvojumus. Terapijas ietvaros cilvēka ķermenis darbojas kā starpnieks starp cilvēka prātu un viņa kustībām. Izmantojot dejas kustību, uz āru laužas tās emocijas un pārdzīvojumi, kas bija apspiesti un nobloķēti cilvēka ķermenī.

Terapija palīdz cilvēkiem labāk izprast un pieņemt savu ķermeni, kā arī izprast sevi, izpausties, atbrīvoties, atjaunot dzīves prieku un labsajūtu. Vienlaikus nodarbības ietvaros klients mijiedarbojas ar citiem grupas locekļiem, jo kustības un dejas tiek īstenotas gan pārī, gan grupās.

 

EMDR traumu pārstrādes terapijas metode 

EMDR ir psihoterapijas metode, kas ir paredzēta, lai mazinātu stresu, kas ir saistīts ar traumatiskām atmiņām vai notikumiem. EMDR terapijas laikā klients koncentrējas uz ārējo stimulu. Šī metode ļauj klientam izārstēties no simptomiem un emocionāla stresa, kas ir negatīvas dzīves pieredzes rezultāts.

Ir pieņemts domāt, ka smagas emocionālas sāpes prasa ilgu laiku, lai izārstētu, tad šī metode to paveic daudz ātrāk.