Dzīves grūtības

DZĪVES GRŪTĪBAS

Vienaldzība – apātija, nejūtība, neieinteresētība pret apkārt notiekošo. Var būt kā saslimšanas sekas – insults, Alcheimera slimība, parkinsonisms utt. Tukšuma sajūta izpaužas kā dziļas emocionālas sāpes, kas var tikt piedzīvotas jebkura cilvēka dzīvē jebkurā vecumā. Tukšuma sajūtu var piedzīvot bērni un pusaudži, piemēram, mainot dzīvesvietu vai mācību iestādi. To izjūt ikviens cilvēks, piedzīvojot kāda zaudējumu. Tukšuma sajūta ir zināma arī pensijas vecuma cilvēkiem, kad viņi vairs nejūtas noderīgi sabiedrībai.

Bailes – dabiska, iedzimta reakcija, kas nepieciešama cilvēka izdzīvošanai. Šī reakcija signalizē par briesmām un mobilizē rīkoties. Baiļu sajūta ir saistīta ar cilvēka dzīves notikumiem, bieži vien ikdienišķiem. Bailes var rasties, ja bērns sastopas parkā ar milzīgu suni, pieaugušajam gaidāma nepatīkama saruna ar priekšnieku, kā arī citās situācijās. Nobīstoties cilvēka uzmanība sašaurinās, viņš koncentrējas uz apdraudējumu un iespējām paglābties, paātrinās sirdsdarbība, elpošana, muskuļi saspringst. Ja draudīgā situācija vēl tikai gaidāma, cilvēks jau pirms tās jūtas satraukts, nervozs, sasprindzis, nespēj domāt ne par ko citu, var parādīties vēdera darbības traucējumi, bezmiegs. Parasti baiļu sajūta izzūd, kad apdraudējums beidzas. Reizēm ir vajadzīgs laiks, lai tiktu galā ar pārdzīvojumu. Ja psiholoģiskā trauma ir bijusi spēcīga, sekas var būt ilgstošas – cilvēks atceras traumējošo notikumu un baiļu sajūta atgriežas. Šādā gadījumā var būt nepieciešama psiholoģiska palīdzība.

Darba zaudējums. Pieauguša cilvēka dzīvē svarīga loma ir darbam. Tajā cilvēks pavada lielu daļu no savas dzīves. Darbs sniedz cilvēkam gandarījumu, nodrošina viņa materiālo vajadzību apmierināšanu, darbā cilvēkam ir iespēja pašizpausties un pilnveidoties. Darbā viņš gūst saskarsmes iespējas ar citiem cilvēkiem, tāpēc, zaudējot darbu un ilgstoši esot bez darba, cilvēkam pakāpeniski pazeminās pašapziņa, zūd interese par notikumiem apkārtējā sabiedrībā un valstī, nereti rodas problēmas ģimenē, zūd motivācija jebko darīt, lai mainītu situāciju. Cilvēks bieži vien kļūst depresīvs.

Attiecības ģimenē. Attiecību kontekstā tiek minēti dažādi laiki, kad attiecībās var iestāties krīze – pēc gada, pēc trim, četriem, arī septiņiem. Patiesībā laiks, kad krīze iestājas, nav saistīts ar laika plūdumu, bet gan ar notikumiem cilvēku dzīvē un attieksmi pret dažādiem jautājumiem.

Bērnu audzināšanas problēmas. Bērnu audzināšana ir grūts un atbildīgs darbs, kas prasa daudz pūļu. Daži vecāki ar to tiek galā paši, citiem ir vajadzīga palīdzība. Bērnu audzināšanas problēmas izpaužas gan kā mācīšanās, gan uzvedības problēmas.

Paša vai tuvinieku aprūpe. Smagi slima tuvinieka aprūpe prasa lielu fizisko un garīgo izturību. Bieži vien pašu aprūpētāju var piemeklēt depresija, trauksme, bailes, izdegšanas sindroms, kā arī fiziskas veselības problēmas.

Pārslodze darbā – ilgstoša noguruma sajūta, nemiers, stress, viegla aizkaitināmība, nespēja koncentrēties, traucēts miegs, galvassāpes, muguras sāpes u.c. fizioloģiskas izpausmes.

Grūtības adaptēties jaunām dzīves situācijām. Šādas situācijas bieži vien ir saistītas ar pašvērtējuma trūkumu. Cilvēku bieži pārņem bezcerība, skumjas, nemiers, uztraukums, galvassāpes vai sāpes vēderā.

Ja Jūs saskaraties ar augstāk minētajiem vai citiem simptomiem un uzskatāt, ka Jums ir nepieciešama psiholoģiska, psihoterapeitiska vai psihiatriska palīdzība, piesakieties konsultācijai pie mūsu speciālistiem.