Par “Klīnika Dzintari”
“Klīnika Dzintari” – privāta klīnika Jūrmalā, Mellužos ar vairāk kā divdesmit gadu pieredzi. Mūsu profesionālā komanda Jums palīdzēs atrast emocionālos iemeslus, kas veselā cilvēkā radījis nemieru un trauksmi. Krīzē nonākušajiem klientiem šeit ir iespēja atgūt mieru, drosmi un spēku cīnīties ar problēmu cēloņiem, kā arī novērst tos. Pie mums ikviens klients var saņemt psihiatrisku, psihoterapeitisku un psiholoģisku palīdzību. Ārstēšanās noris patīkamā vidē profesionālu speciālistu uzraudzībā Dienas stacionārā. Klīnikas psihiatri, psihologi, psihoterapijas speciālisti un citi speciālisti, izmantojot intenīvu, sabalansētu un tieši Jūsu vajadzībām piemērotu terapiju, veicinās Jūsu fizisko un emocionālo labsajūtu, kas ietver konsultācijas, grupu nodarbības, fiziskas aktivitātes un procedūras ķermenim.
Veģetatīvā distonija
Veģetatīvā distonija ir ilgstošs stress, neapmierinātība ar dzīvi, nepatika pret savu darbu un daudzi citi faktori, kas mūs nomāc ikdienā, var izraisīt veģetatīvo distoniju (nervu sistēmas traucējumus). Tie var ietekmēt sirdsdarbību, elpošanu un zarnu traktu. Cilvēks cieš no sirdsklauvēm, asinsspiediena un temperatūras izmaiņām, svīšanas, caurejas vai aizcietējumiem, jūt nespēku vai nelabumu, cilvēka ķermenis pats sevi vairs nespēj regulēt. Simptomi var būt vairāki kopā vai viens atsevišķi, un nereti tos papildina sāpes sirds, vēdera vai muguras rajonā. Parasti fiziskus traucējumus pavada garīgs diskomforts. Cilvēkam var būt bailes nokrist, nomirt, sajukt prātā, parādās depresīvs noskaņojums, nespēks, trauksme. Minētos simptomus var izraisīt organiska saslimšana, taču tās var būt arī emocionālas problēmas – hroniskas bailes, dusmas, garīgas traumas pagātnē.
Depresija
Depresija ir patoloģisks, sāpīgs, psihofizioloģiski novārdzinošs process. To pieskaita pie garastāvokļa traucējumiem. Garastāvokli veido emocijas, kuras izsaka personas pasaules uztveri. Depresija ir daudz vairāk, nekā tikai skumjas, jo tā ietekmē gan cilvēku domas un priekšstatus par nākotni, gan var mainīt pašuztveri un pašattieksmi. Garastāvokļa traucējumi arī ietekmē attiecības ar apkārtējiem – ģimeni, darba kolēģiem un citiem sabiedrības locekļiem.
Izdegšanas sindroms
Izdegšanas sindroms – pārāk liela darba slodze, atbildība, lielas prasības, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums ir šā stāvokļa veidošanās priekšnosacījumi. Izdegšanas sindroms ir fiziskā un/vai garīgā izsīkuma stāvoklis, kurš novērojams kā sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai, kas saistīta ar darba apstākļiem un cilvēka paštēlu. Tiek uzsvērts, ka izsīkums ir emocionāla distresa sekas. Tā ir situācija, kad cilvēka spēja strādāt ir izsmelta. Pastāv vairākas riska grupas, kuras īpaši pakļautas izdegšanas sindromam: cilvēki, kuru profesija saistīta ar citu cilvēku aprūpi, emocionālu kontaktu ar cilvēkiem (ārsti, medmāsas, sociālie darbinieki, farmaceiti, skolotāji, psihologi u.c. profesiju pārstāvji), īpaši, ja darbs ir saistīts ar cilvēkiem, kuri cieš; cilvēki, kuri kā jauni speciālisti darbu tikai sāk; cilvēki, kuri maina darbu, sāk darbu jaunā darba vietā; tie, kuru darbs ir saistīts ar strādāšanu maiņās; cilvēki, kuru darbs saistīts ar augstu atbildības pakāpi, bet zemu tā morālo un materiālo novērtējumu un autoritāti.