Veselības traucējumi

VESELĪBAS TRAUCĒJUMI

Trauksme – nepatīkamu nojautu, bažu un spriedzes subjektīva izjūta, kas izraisa dažādas psiholoģiskas un fizioloģiskas reakcijas un izturēšanās, uzvedības izmaiņas. Paaugstināts trauksmes stāvoklis var traucēt pilnvērtīgi dzīvot, strādāt un darboties sociālajā sfērā, kā arī radīt psiholoģiskas un somatiskas dabas problēmas.

Panika jeb panikas lēkme ir spontānas, intensīvas, īslaicīgas trauksmes epizodes, kas parasti rodas negaidot, visbiežāk bez jebkādām iepriekšējām pazīmēm un acīmredzama iemesla. Šīs epizodes pavada virkne biedējošu fizisku simptomu. Panikas lēkme ilgst aptuveni 10–30 minūtes (reti ilgāk par stundu), intensitāti sasniedzot 5–10 minūtēs un parasti parādās 1–2 reizes nedēļā, taču smagākos gadījumos – arī katru dienu. Tās novērojamas aptuveni 5-6% cilvēku populācijā, 3 līdz 4 reizes biežāk sievietēm.

Depresija ir patoloģisks, sāpīgs, psihofizioloģiski novārdzinošs process. To pieskaita pie garastāvokļa traucējumiem. Garastāvokli veido emocijas, kuras izsaka personas pasaules uztveri. Depresija ir daudz vairāk, nekā tikai skumjas, jo tā ietekmē gan cilvēku domas un priekšstatus par nākotni, gan var mainīt pašuztveri un pašattieksmi. Garastāvokļa traucējumi arī ietekmē attiecības ar apkārtējiem – ģimeni, darba kolēģiem un citiem sabiedrības locekļiem.

Izdegšanas sindroms – pārāk liela darba slodze, atbildība, lielas prasības, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums ir šā stāvokļa veidošanās priekšnosacījumi. Izsīkšanas sindroms ir fiziskā un/vai garīgā izsīkuma stāvoklis, kurš novērojams kā sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai, kas saistīta ar darba apstākļiem un cilvēka paštēlu. Tiek uzsvērts, ka izsīkums ir emocionāla distresa sekas. Tā ir situācija, kad cilvēka spēja strādāt ir izsmelta. Pastāv vairākas riska grupas, kuras īpaši pakļautas izdegšanas sindromam: cilvēki, kuru profesija saistīta ar citu cilvēku aprūpi, emocionālu kontaktu ar cilvēkiem (ārsti, medmāsas, sociālie darbinieki, farmaceiti, skolotāji, psihologi u.c. profesiju pārstāvji), īpaši, ja darbs ir saistīts ar cilvēkiem, kuri cieš; cilvēki, kuri kā jauni speciālisti darbu tikai sāk; cilvēki, kuri maina darbu, sāk darbu jaunā darba vietā; tie, kuru darbs ir saistīts ar strādāšanu maiņās; cilvēki, kuru darbs saistīts ar augstu atbildības pakāpi, bet zemu tā morālo un materiālo novērtējumu un autoritāti.

Seksuālas dabas traucējumi. Par tādiem seksuālas dabas traucējumiem, kā impotence vai erekcijas traucējumi, vairums vīriešu izvēlas drīzāk noklusēt, nevis uzticēt šo problēmu ārstam, labam draugam vai partnerei. Tomēr pēdējo gadu laikā aizvien vairāk vērojams, ka šī tēma vairs nav tik lielā mērā tabu, kā agrāk. 
Savukārt, sieviešu seksualitātes problēmas sabiedrībā tiek saistītas ar vecumu, tomēr ne vienmēr vecums ir problēmas galvenais faktors. Sieviešu seksuālajām problēmām bieži vien ir fizioloģiskas dabas cēloņi, kurus var veiksmīgi novērst. Tādējādi daudzām pacientēm iespējams palīdzēt atgriezties pie pilnvērtīgas seksuālās dzīves.  Sievieti parasti skar tādas seksualitātes problēmas, kā libido zudums, orgasma sasniegšanas traucējumi, sāpes dzimumakta laikā un uzbudinājuma sasniegšanas traucējumi, kā arī maksts sausums. Terapijai seksualitātes problēmu ārstēšanā ir ar daudzpusīgu pieeju ķermeņa, psihes un partnerattiecību problēmfaktoru novēršanā.

Veģetatīvie traucējumi – ilgstošs stress, neapmierinātība ar dzīvi, nepatika pret savu darbu un daudzi citi faktori, kas mūs nomāc ikdienā, var izraisīt veģetatīvo distoniju (nervu sistēmas traucējumus). Tie var ietekmēt sirdsdarbību, elpošanu un zarnu traktu. Cilvēks cieš no sirdsklauvēm, asinsspiediena un temperatūras izmaiņām, svīšanas, caurejas vai aizcietējumiem, jūt nespēku vai nelabumu, cilvēka ķermenis pats sevi vairs nespēj regulēt. Simptomi var būt vairāki kopā vai viens atsevišķi, un nereti tos papildina sāpes sirds, vēdera vai muguras rajonā. Parasti fiziskus traucējumus pavada garīgs diskomforts. Slimniekam var būt bailes nokrist, nomirt, sajukt prātā, parādās depresīvs noskaņojums, nespēks, trauksme. Minētos simptomus var izraisīt organiska saslimšana, taču tās var būt arī emocionālas problēmas – hroniskas bailes, dusmas, garīgas traumas pagātnē.

Ja jūs saskaraties ar augstāk minētajiem vai citiem simptomiem un uzskatāt, ka jums ir nepieciešama psiholoģiska, psihoterapeitiska vai psihiatriska palīdzība, piesakieties konsultācijai  pie mūsu speciālistiem.